Varbūt mans pienākums būtu atturēties.
Kaut kur manā kāpņu telpā smaržo pēc ceptas gaļas.
Neizbēgami.
Kaut kur nepazīstamu ļautiņu dzīvoklī cep gaļu. Un, kā man liekas, arī kartupeļus.
Varbūt!
Nav svarīgi, ko cep un kā cep, un arī kas cep - smaržo.
Arī papīriem, saulespuķu sēkliņu neēdamajām atliekām un citiem atkritumiem,un netīrumiem nav lielas jēgas. Smaržo tāpat, tikpat neizbēgami.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru